Fausta dzīves jēgas meklējumi un mana uztvere par dzīves jēgu..
Zinātne. Māksla. Filozofija. Visas šīs nozares, jau kopš pašiem to pirmsākumiem, ir nodarbinājis jautājums..Kas ir dzīves jēga..? Vai tas ir tas, ko mēs darām, domājam, jūtam..? Vai arī tās definīcija ir tikai mūsu eksistence..? Var arī ar mums tai nav nekāda sakara un mums par tādu nemaz nebūtu jādomā..? Es, protams, uzskatu, ka man šajā dzīvē ir jēga, ka es, iespējams, esmu sīkums, kas visu darbina, spēj izmainīt un ir spējīgs uzdot jautājumu: "Kas ir dzīves jēga..?" Bet tomēr es neesmu spējīgs uz šo jautājumu vēl atbildēt, jo es vēl tikai sāku savu piedzīvojumu un meklējumu un domāju, ka vēl ilgi blandīšos un meklēšu atbildes, bet līdz šim manās acīs izcilākais meklējums par dzīves jēgu ir aprakstīts Johana Volfganga Gētes traģēdijā Fausts..
Jau pašā sākumā atklājas Fausta uzskats, ka ja cilvēks pasaulei neko nav devis, tad viņš aiz sevis neko nav atstājis un savu dzīves jēgu nav atradis, bet, kā atklājas otrajā prologā, Mefistofelis bija saderējis ar Dievu, ka spēs novest Faustu no pareizā dzīves ceļa ar saviem maldiem, tāpēc Mefistofelis izglāba Faustu no pašnāvības mēģinājuma, apsolot viņam dot atbildi uz dzīves jēgu un laimi. Zinātnieks vēlas izzināt pasauli, tieši tāpēc domāju, ka Fausts piekrita Mefistofeļa piedāvājumam. Domāju, ka es nekad dzīvē netikšu novests tik tālu, lai sev padarītu galu. Tās taču nevar būt beigas, tas nevar beigties šādi. Nav ļaunā bez labā. Es atrastu spēku, lai dzīvotu tālāk, es nepadotos, vismaz es ceru, bet Fausts piekrita Mefistofelim un tāpēc uzzināja ko nozīmē laime, dzīves jēga un sāpes..
Domāju, ka šis ir viens no tiem jautājumiem uz kuru vai nu atbilde nekad netiks rasta, vai arī katram uz to būs, vai pat jau ir, sava atbilde. Es savu dzīves jēgu varētu noformulēt izmantojot manis nostādītos mērķus, proti, dzīves jēga ir mīlēt, palīdzēt, mācīties, baudīt un pieņemt to, ka neviens nav vainīgs, tāda vienkārši ir dzīve..
